Jūsu pārlūkprogramma vairs netiek atbalstīta.

Lūdzu, atjauniniet uz jaunāko interneta pārlūka programmu, lai Jūs varētu izmantot mūsu mājaslapu.

Visjaunākas versijas pārlūku, Jūs varat lejupielādēt šeit.

Mana Aptieka vietnē tiek izmantoti sīkfaili. Lietojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu izmantošanai.
E-pasts (logins):
Parole:
|
topbg
topbg

Mana Veselība

Ikmēneša bezmaksas žurnāls mūsu klientiem

topbg

Kad kauli sāk lūst kā skali jeb osteoporoze

Veselības centra 4 ģimenes ārste un osteoporozes speciāliste Agita Medne

jau bērnībā zināja, ka kļūs par ārsti. „Skolā uz lapiņas bija jāuzraksta, par ko vēlos kļūt. Uzrakstīju – par ārsti. Nu tad nekas cits arī neatlika,” smaidot saka Agita. Lai gan patiesā iedvesmotāja visdrīzāk bija mamma, kura strādā par farmaceiti. Pēc Stalbes vidusskolas absolvēšanas Agita devās uz Rīgu, lai studētu Latvijas Medicīnas akadēmijā (Rīgas Stradiņa universitāte) un kļūtu par ģimenes ārsti. Pamazām arvien vairāk Agitu ieinteresē tieši kaulu struktūras jautājumi un viņa specializējas par osteoporozes speciālisti.

Šobrīd Agitas dzīvē ir skaists periods, jo viņa audzina savu mazo dēliņu. „Pašlaik mana prioritāte ir dēliņa audzināšana, tāpēc krietni mazāk laika atliek darbam. Gribu izbaudīt šo laiku, kas mums abiem ir tik svarīgs,” atzīst Agita.

„Osteoporoze ir slimība, kas par sevi var nelikt manīt gadiem, tikai pēkšņs kaula lūzums nelielas traumas gadījumā vai pat bez tās var atklāt šīs slimības patieso dabu. Tāpēc, lai osteoporozi laicīgi diagnosticētu, ļoti svarīgi ir apzināt šīs slimības riska faktorus,” atzīst Veselības centra 4 osteoporozes speciāliste Agita Medne.

 

Osteoporoze (OP) ir hroniska un progresējoša slimība, kuru raksturo samazināta kaulu masa un mikroarhitektonikas bojājumi, kā rezultātā samazinās kaulu stiprība un būtiski pieaug lūzumu risks.

Ja osteoporoze netiek savlaicīgi ārstēta, tad nelielas traumas rezultātā vai arī pat bez traumas var notikt kaula lūzums. Tipiskās lūzuma vietas ir mugurkaula skriemeļi, plaukstas pamatnes kauli, apakšdelms un ciskas kaula kakliņš. Kaulu lūzumi izraisa sāpes, būtiski ierobežo kustības, cilvēks vairs nespēj veikt ikdienas darbu, kā rezultātā samazinās dzīves kvalitāte. Tieši ciskas kaula kakliņa lūzums ir visbīstamākais, jo tā rezultātā 20-25% pacientu nomirst pirmā gada laikā pēc lūzuma, 40% – ilgstoši ir nepieciešama citu cilvēku palīdzība, jo nespēj patstāvīgi pārvietoties.

Bieži skeleta kauli tiek uztverti kā nemainīgi, bet tā nav! Kaulos visu laiku

 notiek noārdīšanās un veidošanās procesi. Osteoporozes gadījumā noārdīšanās procesi dominē pār veidošanās procesiem. Tāpēc ļoti svarīgi rūpēties par bērnu un jauniešu kaulu veselību, jo līdz 20-25 gadu vecumam iespējams sasniegt maksimālo kaulu minerālā blīvuma masu. Jāuzņem pietiekami daudz kalcijs, D vitamīns, ka arī nedrīkst aizmirst par fiziskajām aktivitātēm, kuras ir ļoti nepieciešamas kaulu struktūras veselībai. Veselam cilvēkam laika posmā no 25 līdz 50 gadiem veidošanās un noārdīšanās process ir līdzsvarā, tāpēc šajā laika posmā kaulu minerālais blīvums (KMB) īpaši nemainās. Pēc 50 gadu vecuma pārsvaru ņem noārdīšanās process, tāpēc kauls kļūst trauslāks.

Aptuveni vienai no divām sievietēm un vienam no pieciem vīriešiem vecākiem par 50 gadiem dzīves laikā var būt osteoporotisks lūzums.

Osteoporozi mēdz dēvēt par “klusējošo” slimību, jo tās sākumā var nebūt specifisku simptomu, līdz notiek kaulu lūzums, bet tā jau ir vēlīna osteoporozes izpausme. Tapēc ir ļoti svarīgi savlaicīgi noteikt kaulu minerālo blīvumu un zināt galvenos osteoporozes izraisīto kaulu lūzuma riska faktorus, lai šo slimību savlaicīgi diagnosticētu.

Galvenie osteoporozes izraisīto kaulu lūzuma riska faktori:


sievietes pēc 65 gadiem;

sievietes, kurām menopauze ir iestājusies pirms 45 gadiem;

vīrieši pēc 70 gadiem;

ķermeņa svars zemāks par 58 kg vai ĶMI (ķermeņa masas indekss) mazāks par 20kg/m2;

osteoporozes 1. pakāpes radiniekiem (it īpaši, ja ir bijis ciskas kaula kakliņa lūzums);

imobilizācija (ilglaicīga nekustība);

sēdošs, mazkustīgs dzīvesveids;

auguma garuma samazinājums par 3 cm un vairāk;

nepietiekoša kalcija un D vitamīna uzņemšana;

orālo glikokortikoīdu lietošana ilgāk nekā 3 mēnešus;

reimatoīdais artrīts;

ilgstoši neārstētas vairogdziedzera saslimšanas;

hipogonādisms (vīrišķo vai sievišķo hormonu deficīts);

kuņģa zarnu trakta saslimšana (piemēram, Krona slimība, celiakija);

smēķēšana (vairāk nekā 1 paciņa dienā);

pārmērīga alkohola lietošana (vairāk nekā 2 alkohola vienības dienā).


Osteoporoze var būt gan sievietēm, gan vīriešiem, bet biežāk sievietēm menopauzes vecumā, jo estrogēnu deficīta ietekmē tiek izjaukts līdzsvars starp kaula veidošanās un kaula noārdīšanās procesiem. Tā var būt arī jaunākiem cilvēkiem, bet šajā gadījumā osteoporoze veidosies kā kādas citas nopietnas pamatslimības sekas.

Savlaicīgi diagnosticējot un ārstējot, ir iespējams novērst osteoporozes izraisītos lūzumus. Piemēram, ļoti svarīgi ir novērst tieši pirmo mugurkaula skriemeļa lūzumu, jo, ja pirmais jau ir noticis, tad gada laikā nākošā skriemeļa lūzuma risks palielinās pieckārtīgi. Osteoporozes specifiskie medikamenti samazina skriemeļu, ciskas kaula un citu veidu lūzumus par 40-90%, bet bez atbilstošas terapijas nākošais kaula lūzums var notikt 86% gadījumu.

Ko darīt, lai pasargātu sevi no osteoporozes? Kaulu veselībai nepieciešamas fiziskās aktivitātes, sauļošanās, pilnvērtīgs uzturs. Protams, vēlams atmest kaitīgos ieradumus – pārmērīgu kafijas un alkohola lietošanu, smēķēšanu. Nepieciešams lietot kalciju un D vitamīnu (devas ir jāpielāgo katram individuāli, konsultējoties ar savu ārstējošo ārstu). Vidēji kalcija diennakts deva ir 
1000-1200 mg, D vitamīns 800-1000 SV.

Osteoporozes terapija ir ilgstoša un individuāla katram pacientam – tā turpinās no 3 līdz 5 gadiem, bet var būt – līdz pat 10 gadiem un ilgāk. Lietojot specifisko terapiju nevar aizmirst, ka obligāti jālieto D vitamīns un kalcijs.

⁃             

topbg